No šodienas 29 Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, sāk pilnā mērā darboties jauna un mūsdienīga Ieceļošanas un izceļošanas sistēma. Šīs pārmaiņas ir nozīmīgs solis uz priekšu Eiropas Savienības ārējo robežu pārvaldībā, padarot ceļošanu digitālāku un caurskatāmāku.
Līdz šim Latvijā caur šo jauno sistēmu ir reģistrēti jau vairāk nekā 163 tūkstoši robežas šķērsošanas faktu, kas liecina par sistēmas jaudu un gatavību darbam. Galvenais ieguvums ilgtermiņā būs tieši ceļošanas procesa atvieglošana tiem cilvēkiem, kuri Eiropā ierodas no trešajām valstīm uz īsu laiku.
Atvadu sveiciens vecajiem spiedogiem pasē
Līdz ar jaunās sistēmas ieviešanu robežšķērsošanas vietās notiek būtiskas izmaiņas pašā kontroles procesā. Līdzšinējā ierastā prakse, kad robežsargi ceļošanas dokumentos spieda tintes zīmogus, paliek pagātnē. To vietā tagad nāk digitāla datu reģistrācija. Šis solis ļauj modernizēt robežu pārvaldību un padarīt visu procesu daudz ātrāku un vienmērīgāku.
Digitālā reģistrācija ietver ne tikai datus par personu, bet arī biometrisko informāciju – tiek skenēti pirkstu nospiedumi un uzņemts sejas attēls. Ja ceļotājs robežu šķērso pirmo reizi kopš sistēmas ieviešanas, viņam ir jāsniedz šie dati robežsargam, kurš tos saglabā digitālajā failā. Nākamajās reizēs, kad persona atkal šķērsos robežu, biometriskie dati jau būs sistēmā, un robežsargam atliks tikai veikt ātru datu verificēšanu, kas aizņem pavisam maz laika.
Automatizācija, kas neļauj kļūdīties
Viens no vērtīgākajiem jaunās sistēmas ieguvumiem ir uzturēšanās dienu automātiskais kalkulators. Iepriekš robežsargiem pašiem nācās manuāli rēķināt, cik ilgi persona ir uzturējusies Šengenas zonā, taču tagad šis process būs pilnībā automatizēts. Kalkulators precīzi uzskaitīs katru dienu, būtiski samazinot cilvēcisko kļūdu risku. Tas ir svarīgi, jo noteikumi paredz uzturēšanos līdz 90 dienām jebkurā 180 dienu periodā.
Šī sistēma sniedz drošību abām pusēm. Robežsargi varēs savlaicīgi pamanīt uzturēšanās noteikumu pārkāpumus, savukārt paši ceļotāji varēs būt droši par savu atlikušo dienu skaitu. Sistēma reģistrē ne tikai iebraukšanu un izbraukšanu, bet arī atteikumus ieceļot, radot pilnīgu un skaidru ainu par personas pārvietošanos pāri Eiropas ārējām robežām.
Drošības stiprināšana visā Eiropā
Valsts robežsardze norāda, ka biometrisko datu izmantošana ir viena no uzticamākajām metodēm cilvēku identificēšanai. Tas palīdzēs ievērojami samazināt kļūdas identitātes noteikšanā un ļaus atpazīt personas pat tad, ja tām nav personu apliecinošu dokumentu, bet tās jau atrodas Šengenas zonā. Šāda pieeja ir būtisks instruments cīņā pret nelikumīgu migrāciju un noziedzību, stiprinot drošību ne tikai uz Latvijas robežas, bet visā Eiropas Savienībā kopumā.
Lai gan biometrisko datu vākšana ir nopietns process, tiek uzvērts, ka tehnoloģijas ir izstrādātas tā, lai maksimāli aizsargātu cilvēku pamattiesības un privātumu. Personas dati tiek glabāti tikai tik ilgi, cik tas ir nepieciešams to vākšanas nolūkam, un sistēma ir pilnībā atbilstoša visām datu aizsardzības prasībām.
Praktiska informācija ceļotājiem
Tiem, kuriem radušies jautājumi par jauno kārtību, Valsts robežsardze ir atvērta komunikācijai. Plašāka informācija par sistēmas darbību ir pieejama tīmekļvietnē “travel-europe.europa.eu”, kur atrodama sadaļa ar biežāk uzdotajiem jautājumiem un atbildēm. Ja tomēr nepieciešama tieša konsultācija par ieceļošanu vai izceļošanu tieši caur Latvijas robežpunktiem, iedzīvotāji un viesi var zvanīt pa tālruni 67 91 33 00 vai rakstīt uz e-pastu [email protected].
Latvijā šī sistēma savu pakāpenisko ieviešanu sāka jau pērnā gada oktobrī, tāpēc robežsargi ir labi sagatavoti un uzkrājuši nepieciešamo pieredzi. Tagad, kad sistēma darbojas pilnā apmērā visā Eiropā, ceļošana uz mūsu reģionu kļūs vēl sakārtotāka, modernāka un drošāka ikvienam, kurš ievēro noteikumus un vēlas izbaudīt Eiropas viesmīlību.
